KURŠU LOKS

Dodoties ceļojumā pa kuršu loku, kas stiepjas no Klaipēdas un aptver gandrīz visu Kurzemi, iepazīsiet vienu no Austrumbaltijas kareivīgākajām tautām – kuršus, kas dzelzs laikmetā un viduslaikos apdzīvoja šīs teritorijas. Valdnieku rīkotie karagājieni, kas bija saistīti ar iekarošanas un kolonizācijas centieniem, kuršus padarīja ne tikai par drosmīgiem savu teritoriju aizstāvjiem, bet arī par bezbailīgiem un kareivīgiem jūrasbraucējiem. Noteikti apskatiet Talsu pilskalnu, kas tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem un vislabāk nocietinātajiem tā laika pilskalniem un mūsdienās ir skaisti iekopts, ar pastaigu laipu gar pilskalna pakāji, iespaidīgo Staldzenes stāvkrastu, kas atzīts par 2021.g. Gada ģeovietu un piedāvā izcilu pastaigu vietu ar apslēptu kuršu mantojuma klātbūtni, Papes apkārtni ar savvaļas zirgu ganībām un Ķoņu ciemu – vienu no retajām pērlēm Eiropā, kur saglabājies unikāls vēsturisks zvejniekciems, kā arī Leju svētavotu ar pastaigu taku Sventālas upes ielejā.

ZEMGAĻU LOKS

Zemgaļi apdzīvoja mūsdienu Latvijas vidienes teritoriju – Zemgales līdzenumu un Lietuvas ziemeļus. Dažādi vēstures avoti liecina, ka zemgaļi bija viena no attīstītākajām un bagātākajām senlatviešu tautām Ziemeļeiropā, savu iztiku pelnot ar zemkopību un tirgošanos.
Vērā ņemams apskates objekts dodoties pa zemgaļu loku ir 12.gadsimta koka pils rekonstrukcija Tērvetē, kurā šobrīd ir iespējams redzēt plašu eksponātu klāstu par dzelzs laikmeta zemgaļu materiālo kultūru. Nesen veikti labiekārtošanas darbi arī netālu esošajā Dobeles pilskalnā, kur veikta pilsdrupu atjaunošana.Savukārt Dobes jeb Incēnu pilskalns ir viens no retajiem mākslīgi veidotajiem pilskalniem senatnē – tam ir izteikta forma, jo tas nav blīvi apaudzis ar kokiem un krūmiem, un no tā virsotnes paveras elpu aizraujošs skats uz apkārtni daudzu, daudzu km garumā. Apmeklējot Mežotnes pilskalna arheoloģisko kompleksu un izmantojot mobilo aplikāciju SAN ieraudzīsiet atdzīvojamies senos zemgaļus –  Madi ar Zīli.

SĒĻU LOKS

Sēļi bija prasmīga zemkopju un amatnieku tauta, kas savas iezīmes valodā un materiālajā kultūrā ieguva vidējā dzelzs laikmetā. Sēļi apdzīvoja apmēram 10 līdz 15 pilskalnus, kas tika apbūvēti ar terasēm, tādējādi veidojot papildus aizsardzību un aizstājot priekšpilis. Dodoties ceļojumā pa sēļu loku noteikti piestājiet Daugavas krastā pie Zvejnieklīča brīvdabas estrādes Salas novadā, kur nesen ierīkota atpūtas vieta ar vides objekus gliemežvāka formā, kas senajiem baltiem bijis raksturīgs maiņas ekvivalents un rotu elements un pavērsies skats uz kādreiz ievērojamo Sēlpils pilskalnu. Sēļu lokā ir iespējams ne tikai baudīt apburošās dabas ainavas, bet arī iepazīties ar paaudzēm pārmantotām amatniecības prasmēm Jēkabpils Vēstures muzeja Brīvdabas nodaļā “Sēļu sēta” un Amatniecības centrā “Rūme” Zasā.

Detalizētu informāciju par katru loku un tajā esošajiem tūrisma objektiem meklē mājaslapā www.baltucels.lv. Sajūti sevī Baltus!

Maršruts “Baltu ceļš” tiek veidots ar Interreg V-A Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam līdzfinansētā projekta Nr. LLI-447 “Starptautiskā kultūras tūrisma maršruta “Baltu ceļš” atpazīstamības veicināšana” (”Izzini Baltus”) atbalstu.

Šis tekstu ir sagatavots ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šī tektu saturu pilnībā atbild Kurzemes plānošanas reģions, un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.