Grupa Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta zinātnieku Zemgales un Kurzemes plānošanas reģionā, kā arī Ziemeļlietuvā veic apjomīgu pētījumu par uzņēmējdarbības atbalsta pieejamību un efektivitāti.

Pētījums notiek ar Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020. gadam projekta LLI-131 “Uzņēmējdarbības atbalsta sistēmas izveide un pieejamība Zemgalē, Kurzemē un Ziemeļlietuvā” atbalstu. Pētījuma sākumposmā kā Latvijas tā Lietuvas pusē jau notikusi gandrīz 200 ekonomiski aktīvu dažādu nozaru uzņēmēju anketēšana, bet Jelgavā, uzņēmumā Modes nams “Tēma”, nupat kā noslēgusies pirmā, aptuveni 30 dalībnieku fokusgrupas diskusija. Tajā piedalījās pilsētas un lauku uzņēmēji, Lauksaimniecības universitātes, pašvaldību un dažādu atbalsta pakalpojumu sniedzēju institūciju pārstāvji. Diskusijā notika ieinteresēta domu apmaiņa par atbalsta institūciju sadarbību, atbalsta veidiem un to nepieciešamību reģionā, pakalpojumu sniedzēju organizāciju darba efektivitāti un tur strādājošo speciālistu kvalifikāciju, uzņēmējdarbības vidi un tās prestiža palielināšanu sabiedrībā.

Apkopojot uzņēmēju pirmās anketēšanas rezultātus, secināts, ka respondentu pieredze un viedokļi ir stipri atšķirīgi. Lietuvā, piemēram, uzņēmēji pēc palīdzības visbiežāk griežas Tirdzniecības un rūpniecības kameras reģionālajā nodaļā, bet Latvijā – vietējā pašvaldībā. Savukārt mentoru sniegto atbalstu augstāk vērtē Latvijas uzņēmēji, bet Lietuvas komersanti šāda veida atbalstu tikpat kā neizmanto. Kā vienā, tā otrā robežas pusē respondenti norāda, ka uzņēmējdarbības uzsākšanai vai attīstībai vajadzīgās un pieejamās informācijas klāsts kopumā ir ļoti plašs, taču tā ir stipri sadrumstalota un meklējama daudzos, dažādos resursos. Tāpat secināts, ka uzņēmēji savas zināšanas labprāt papildina dažādos bezmaksas semināros, mācībās, konsultācijās un tīklošanās pasākumos, arī pieredzes apmaiņas braucienos uz kaimiņu novadiem un reģioniem. Taču uzņēmēji no pakalpojumu sniedzējiem sagaida profesionālāku, precīzāku un vieglāk uztveramu informāciju, bet sarunās ar konsultantiem – lielāku iedziļināšanos katras konkrētās problēmas būtībā. No aptaujas anketās sniegtajām atbildēm izriet, ka visumā mazo un vidējo uzņēmumu īpašnieki ir noskaņoti optimistiski, vairumā gadījumu domā par ražošanas jaudu palielināšanu, kā arī jaunu tehnoloģiju un produktu ieviešanu.

Minētais pētījums vēl turpinās, šomēnes līdzīga fokusgrupas diskusija notiks kaimiņvalstī Lietuvā – Rokišķu rajonā, bet darbs noslēgsies martā. Pētījuma rezultāti kalpos uzņēmējdarbības atbalsta efektivitātes paaugstināšanai, inovatīva sadarbības modeļa un rekomendāciju izstrādei uzņēmējdarbības atbalsta politiku īstenotājiem. Šīs un vēl citu projekta aktivitāšu ieviešana ilgs līdz 2019. gada martam. Projekta kopējais finansējums ir 729 604,12 eiro, tostarp ERAF finansējums – 620 163,47 eiro.

 

Juris Kālis
Zemgales Plānošanas reģiona
sabiedrisko attiecību speciālists